Turpinam aplūkot liberāļu fabricētos mītus psihovēsturiskajā karā pret Krieviju.

Apgalvojums – Staļina PSRS noslēdza paktu ar Hitlera Vāciju, kopā uzbruka Polijai, saskaņā ar slepenajiem protokoliem PSRS šeit ir agresors un vienlīdz vainojama II pasaules kara izraisīšanā.

Tā ir klasiska liberāļu un Rietumu taktika- apvainot citu savos grēkos. Iesākumam – nekādus ‘paktus’ ar nacistisko Vāciju PSRS neslēdza- tika noslēgts līgums par neuzbrukšanu. Termins ‘pakts’ šeit ir ievietots pilnīgi apzināti un tas tiek uztiepts visur, kur iespējams un lieta tajā, ka angļu un citās eiropiešu valodās šis jēdziens ietver zemtekstu jeb papildus nozīmi un tas ir ‘alianse’ jeb savienība. Tāpēc arī sabiedrībai apzināti tiek radīts iespaids par to, ka šeit ir domāta PSRS un Vācijas savienība, kura nekad nav eksistējusi.

Līgumi par neuzbrukšanu, īstas savienības vai draudzības līgumi ar Hitleru līdz tam bija faktiski visai Eiropai – Francija un Anglija 1938 gada Minhenes sazvērestības laikā noslēdza ar Vāciju līgumu par neuzbrukšanu. Polijai tāds bija jau no 1934. gada – Hitlera/Pilsudska līgums. Polija kopā ar Vāciju uzstādīja ultimātu Čehoslovakijai un tad arī tai pašā 1938. gadā anektēja Tišinas apgabalu. Polijas un Vācijas attiecības bija tik labas, ka nacistu speciālisti izveidoja poļu režīmam koncentrācijas nometnes citādi domājošiem. 1939. gadā līgumu par neizbrukšanu ar Vāciju noslēdza arī Dānija, bet neviens taču to neapvaino sadarbībā ar Hitleru.

Nekādus slepenos protokolus šim PSRS-Vācijas līgumam neviens nav atradis – ir tikai daži rupji viltojumi. Tur ir tikai vienošanās par ietekmes sfērām, bet tā nekādā ziņā nav teritorijas sadale.

PSRS karaspēks ienāca Polijā tikai 17. septembrī, kad valdība bija aizbēgusi un Polija kā valsts vairs neeksistēja. Poliju nodeva tās ‘sabiedrotie’ – Anglija un Francija un tās ātrā sabrukšana bija pārsteigums pat vāciešiem.

PSRS karaspēks tika ievests tāpēc, lai nepieļautu visas teritorijas okupāciju no nacistu puses, pretējā gadījumā tie atrastos tikai 40 km attālumā no Minskas. Un karaspēks ienāca tikai vecajās robežās, kur Polija bija atņēmusi PSRS šīs teritorijas 1921. gadā- PSRS parakstīja pamieru ar Poliju, bet nekad neatteicās no šīm teritorijām.

Ja PSRS tiktu uzskatīts par agresoru attiecībā uz Poliju, tad Anglijai un Francijai bija jāpiesaka karš, tāpat, kā Hitleram. Taču Čērčils savā runā paziņoja, ka PSRS armijas ienākšana līdz vecajām robežām ir pašaizsardzības akts un atbalstīja to. Vēl viens slavens liberāļu mīts šai sakarā ir ‘kopējā parāde’ Brestā – taču faktiski tā ir vācu armijas iziešana un tai sekojoša PSRS armijas ienākšana- parāde saskaņā ar militāro terminoloģiju ir vairāku valstu kopējs maršs zem attiecīgo valstu karogiem- nekā tāda Brestā nav, ir tikai redzams PSRS ģenerālis Krivošeins, kurš vēro vācu armijas iziešanu kopā ar vācu ģenerāļiem.

Ļoti svarīgs brīdis –apstākļi, kādos līgums tika slēgts. 1939. gada augustā PSRS bija lokāls konflikts ar Japānu Hahlin-Gol upes reģionā, kas ir maz pieminēts vēstures grāmatās, bet Japāna bija Vācijas sabiedrotā saskaņā ar Antikominternes paktu – tāpēc PSRS/Vācijas līgums Tokijā tika uztverts kā nodevība no Vācijas puses. Bija nopietns risks, ka PSRS nāksies cīnīties divās frontēs – Staļina diplomātija šeit izcīnīja ļoti svarīgu panākumu, kā rezultātā tika panāktas nesaskaņas starp Antikominternes pakts atslēgas valstīm, kuras vērsās pret PSRS.

Bija skaidrs, ka Hitlers uzbruks vai nu Francijai, vai PSRS- pēdējā bīdīja Hitleru uz Franciju, kur karš formāli jau bija, bet Francija un citas Rietumu valstis centās uzgrūzt Hitleru PSRS, jau sākot ar milzīgiem pūliņiem nacistiskās Vācijas izveidošanā –nododot Čehoslovakiju, tās rūpniecību, tās zeltu, ko Anglijas banka piešķīra Hitleram, tālāk arī Poliju.

Francija beigās ieguva tikai to, ko pati nopelnīja – tā vairākas reizes atteicās no PSRS priekšlikuma veidot aizsardzības savienību pret Vāciju. Staļina uzdevums bija sargāt PSRS intereses, nevis Francijas.

Šis Molotova – Ribentropa līgums bija īsta PSRS ģeopolitiskā uzvara – ar to Staļins apspēlēja Angliju, Franciju un Japānu – vēl viens no iemesliem, kāpēc liberāļi viņu nevar ciest.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s