Zarnu trakts kā cita apziņa.

Esam pieraduši pie tā, ka mūsu uzvedību vada smadzenes – bet kas vada tās? Izrādās, ka šķietamie pasažieri- mikrobi bieži vien cenšas vadību pārņemt sev. Noskaidrosim, kā tad nepieļaut to, ka lēmumus organisma vietā pieņem baktērijas.

Zarnu trakts un smadzenes apmainās ar informāciju caur tā saukto klejotājnervu. Džūlija Endersa, grāmatas ‘Apburošais zarnu trakts’ autore, salīdzina klejotājnervu ar tālruņa vadu, kurš savieno zarnu traktu ar citiem galvas smadzeņu centriem.
Smadzenes regulē visus ķermeņa orgānus un daudzus- caur šo pašu klejotājnervu, bet tikai zarnu traktam piemīt autonomija- ja šo nervu pārgrieztu, atvienojot zarnu traktu no galvas smadzenēm, tad tas turpinātu strādāt. Tam ir pašam sava nervu sistēma, kuru pētnieki dēvē par ‘otrajām smadzenēm’ Tās sastāv no milzīga daudzuma neironu un palīgšūnu un to struktūra ir pietiekoši sarežģīta, lai kalpotu tikai zarnu trakta darbības regulēšanai.

Lielākā daļa signālu caur klejotājnervu tiek nodoti nevis no augšas uz leju, bet otrādi- no apakšas uz smadzenēm. Pētnieki pieņem, ka zarnu trakts ietekmē mūsu psihisko stāvokli. Tāpēc šobrīd jau tiek uzsākta depresijas ārstēšana, izmantojot klejotājnerva elektrisku stimulāciju. Tas palīdz tam ģenerēt ‘pareizos’ impulsus.

Zarnu traktā izstrādājas 90% serotonīna- laimes hormona. Varbūt, ka depresijas iemesls patiesībā slēpjas tieši tur, nevis smadzenēs? Pētnieki ir atklājuši arī saikni starp zarnu trakta stāvokli un trauksmi, autismu, neirodeģeneratīvām saslimšanām, kā Parkinsona un Alcheimera slimības.

Vēl vairāk- ne tikai pats zarnu trakts sūta signālus caur klejojošo nervu, to dara arī to apdzīvojošie mikroorganismi. Tie to dara dažādos veidos, piemēram, stimulējot zarnu sieniņu šūnām izstrādāt serotonīnu. Mikro floras ietekme uz noskaņojumu ir pierādīta daudzkārtējos eksperimentos ar laboratorijas pelēm.
Kā var novērtēt peļu noskaņojumu?

Var dzīvniekus ievietot ūdenī un vērot, cik ilgi tie peldēs – depresīvās peles ātrāk padodas cīņā ar nepatikšanām. Neirobiologs Džons Kraiens no Īrijas Nacionālās universitātes Korkā peļu barībai pievienoja Lactobacillus rhamnosus JB 1 baktērijas. Tad peles peldēja daudz aktīvāk un ātrāk, bet to organisms izstādāja daudz mazāk stresa hormonu atšķirībā no pārējiem īpatņiem. Bet klejotājnerva atvienošana baktēriju pozitīvo efektu neitralizēja.

Ja reiz mikro flora ir saistīta ar noskaņojumu, tad tam būtu jāmainās, nomainot mikro floru veidojošās baktērijas. Tas tika aplūkots Makmastera Universitātes eksperimentos Kanādā. Zinātnieki atlasīja vairākas grupas peļu, kurām bija dažādi raksturi un uzvedības modeļi. Un tad, kad klusajām pelēm ievadīja rosīgo peļu- avantūristu mikrofloru, tās sāka izrādīt lielāku interesi par apkārtējās vides izpēti.

Zarnu trakta baktērijas ietekmē laboratorijas peļu sociālo uzvedību. Pētnieki no Beiloras medicīniskās kolodžas Hjūstonā, ASV, pētīja saikni starp mātes aptaukošanos un autiskā spektra izkropļojumiem tās pēctečiem. Vienas grupas peles baroja ar parasto barību, bet otras – ar paaugstinātu tauku saturu. Loģiski, ka tās pieņēmās svarā. To pelēni daudz mazāk interesējās par saskarsmi ar saviem vienaudžiem, nekā otras grupas pelēni – atšķirības bija arī zarnas trakta mikro florā. Bet kā pārbaudīt, vai asociālās uzvedības iemesls ir baktērijas? Atbilde ir vienkārša –pārvietot noslēgto peļu vēderos tās baktērijas, kuras mīt aktīvo īpatņu zarnu traktā.

Peļu eksperimentā bija viegli to izdarīt – pietiek tikai ievietot visus dzīvniekus vienā būrī un to kopdzīve neizbēgami noved pie zarnu trakta baktēriju apmaiņas. Pēc 4-5 nedēļām kūtro peļu mikro flora atjaunojās par tādu pašu, kā otrai grupai un sociālā uzvedība atgriezās normas robežās.

Pelēm ar autisma traucējumiem izrādījās ļoti samazināts oksitocīna izstrādi ietekmējošo Lactobacillus reuteri baktēriju daudzums. Šis hormons regulē sociālo uzvedību. Racions, kas sastāv no palielināta tauku daudzuma, nomāc šo baktēriju aktivitāti un šādu mikro floru peles nodod arī saviem pēcnācējiem.

Šo derīgo baktēriju un attiecīgi oksitocīna trūkums pelēna attīstības periodā noved pie tā asociālas uzvedības. Bet pievienojot dzeramajam ūdeni attiecīgās baktērijas, izdevās viņu uzvedību atgriezt normas robežās.

Mikroorganismiem var būt savs, visai gudrs iemesls kontrolēt cilvēku uzvedību- iespējams, tie stimulē savus saimniekus būt sociāliem tāpēc, ka tas veicina mikro floras apmaiņu. Tie var arī ietekmēt barības uzņemšanas vēlmes, stimulējot lietot tos produktus, kuri ir labvēlīgi to augšanai. Iespējams, ka nespēja noturēties kārdinošas tortes priekšā patiesībā ir ne cilvēka brīvā griba, bet baktēriju.

Dažas no tām mīl taukus, citas- cukuru, bet par šādu uzturvielu lietošanu ir jāmaksā ar aptaukošanos. Mikrobi var kontrolēt saimnieka uzvedību saistībā ar barības uzņemšanu dažādos veidos- tie iejaucas galvas smadzeņu darbībā, maina garšas receptoru jūtīgumu, izstrādā vielas, kuras ietekmē noskaņojumu, ietekmē signālus, kuri tiek nodoti caur klejotājnervu.

Kā pretoties šai mikrobu apziņai, ja to interese nesakrīt ar mūsējo vēlmi notievēt? Ir jārada konkurence to vidū. Jo daudzveidīgāks ir zarnu trakta mikro floras sastāvs, jo mazāka iespēja, ka viens to veids uzsāks organisma komandēšanu.
Racions ar daudz taukiem un parastajiem ogļhidrātiem noplicina zarnu trakta mikro floru –lai uzturētu baktēriju daudzveidību, jāēd daudz dārzeņu, augļu un skābpiena produktu. Diētas ietekmes uz svaru izpētes procesā, kur apsekoti tika 120 tūkstoši cilvēku, atklājās, ka galvenais notievēšanu veicinošais produkts ir jogurts.

Eksperimenti, kuros tika veikti pētījumi par to, kā zarnu trakta mikroflora ietekmē cilvēku psihi parāda, ka depresiju vai trauksmes stāvokli var ārstēt ar derīgo baktēriju palīdzību – tām ir dots īpašs nosaukums- psihobiotiķi.

Irānas zinātnieku pētījumos pacienti ar depresīvās trauksmes sindromu tika apgādāti vai nu ar baktērijām, vai placebo – derīgo baktēriju kokteilī ietilpa Lactobacillus acidophilus, Lactobacillus casei un Bifidobacterium bifidum. Pēc 8 nedēļām pacientiem, kuri lietoja šos psihobiotiķus, Beka skalas depresijas rādītāji ievērojami uzlabojās.

Japānas zinātnieki pētīja derīgo baktēriju saturoša kefīra ietekmi uz medicīnas studentiem eksāmena nodošanas laikā. Atklājās, ka kefīrs normalizē kortizola- stresa hormona līmeni un paaugstina serotonīna līmeni. Bez tam tas palīdz arī citos stresa simptomu gadījumos, kā vēdera sāpes vai saaukstēšanās.
Eksperimenti šajā sfērā gan vēl ir sākuma stadijā un tajos dalību ņem neliels cilvēku skaits, tāpēc par absolūti pierādītām šīs tēzes uzskatīt nevar. Taču šī ir perspektīva tēma. Tikmēr, kamēr notiek darbs šai virzienā, ikviens var palīdzēt savai mikro florai pats –ēdot jogurtus, augļus, dārzeņus, lai nepieļautu baktērijām pārtvert organisma vadības pulti.

Un kaut arī zinātniskie pētījumi šajā sfērā ir kaut kas jauns, vecās patiesības par to, ka TU ESI TAS, KO TU ĒD faktiski ir zināmas jau tūkstošiem gadu. Sekojoši, piedzenot zarnu traktu ar nevērtīgu un grūti sagremojamu barību, grūti būs gaidīt laimes hormonu aktivizēšanos – tiem, kurus nomāc trauksme un depresija, pirmām kārtām būtu jāatsakās no mirušas masas lietošanas, kas ir gaļa kopā ar nāves enerģiju, ko tas viss nes un jāpāriet uz Saules un dzīvības enerģiju saturošiem augļiem, dārzeņiem.

Tad var pāriet uz nākošo apziņas līmeni, saprast to, kas ir astrālie un enerģētiskie parazīti, kuri vēl augstākos līmeņos ietekmē cilvēka pašsajūtu un veselību, izraisa aptaukošanos, dažādas atkarības, trauksmi un citas lietas. Jo cilvēks ir ķermeņa, gara un dvēseles kopums, sarežģīta daudzsimensionālā būtība un izkropļojumi ir visos šajos līmeņos, kamēr medicīna apskata tikai pašu primitīvāko – bioloģisko, bet tas tikai informē par notiekošo smalkajos plānos.

Bet tā jau ir nākošā tēma.

Pamazām visa bilde liekas kopā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s