Latvieši čekā.

Viens no jaunāko laiku vēstures nesatricināmiem mītiem, kuru regulāri tādā vai citādā veidā taurē praktiski visā Latvijas informatīvajā telpā ir baltie, pūkainie latvieši, kurus mūžam apbižo sliktie krievi – okupācija, izsūtīšanas, tīrīšanas utt – tas viss līdz nelabumam malts antikrieviskās histērijas ietvaros pēdējos 30 gadus.

Tomēr pamazām rusofobiskā retorika mainās, jo ASV Baltijas vaukši vairs nav vajadzīgi, tapēc bijušais valsts prezidents Vējonis beidzot ierunājās arī par pašu latviešu lomu kaimiņu nosūdzēšanā deportāciju laikā.
Ja saka A, tad jārunā arī B – neliels ieskats tajā, ko tad mūsu tautieši īsti darīja un kāda loma tiem bija padomju varas represīvo orgānu izveidē un nostiprināšanā?

Laika posmā no 1917. gada beigām līdz 1921.gadam par Valsts ārkārtējās komisijas – čekas – upuriem Krievijā krita vismaz 500 000 cilvēku. Tas bija ne tikai vislielākais slaktiņš Eiropas jaunāko laiku vēsturē, bet briesmīgs arī zvēriskuma ziņā.

Ārkārtējā komisijā (čekā) visā Krievijā 1917.-1920.gads bija latviešu ietekmes kulminācijas laiks. Jau 1917.gada 20.decembrī, kad tika nodibināta Viskrievijas Ārkārtējā komisija (čeka), divi latvieši – J.Peters un K.Pētersons – bija F.Dzeržinska vistuvākie un ietekmīgākie līdzgaitnieki.

1918.gada septembrī čekas centrālajā aparātā Maskavā strādāja 781 cilvēks, no kuriem latvieši bija 35,6%, ebreji – tikai 3,7%. Savukārt no 70 čekas komisāriem – vadošajiem kadriem – latvieši tobrīd bija pat vairākumā – 54,5% (38 komisāri), kamēr ebreji ar trim komisāriem – tikai 4,3%. Šī neredzētā un nedabiskā latviešu loma tomēr sāka kristies jau 1919.gadā, piemēram, 27.martā apstiprinātajā VĀK (VČK) kolēģijā bija 14 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums – astoņi – jau bija krievi, bet latvieši joprojām bija otrajā vietā ar trijiem kolēģijas locekļiem: Mārtiņu Lāci (Sudrabu), Jēkabu Peteru, Aleksandru Eiduku; tad sekoja pa vienam polim (pats čekas vadītājs Felikss Dzeržinskis), armēnim (V. Avanesovs) un ebrejam (Grigorijs Morozs).

Vismaz trīs četrus gadus, sākot ar 1917.gada decembri, ar pašu VČK izveides pirmo dienu, līdz pat 1921.gadam par visietekmīgākajiem cilvēkiem VĀK, tūlīt aiz Dzeržinska bija nevis ebreju tautības čekisti, bet latvieši Jēkabs Peters, VĀK priekšsēdētāja vietnieks un pirmais Revolucionārā tribunāla priekšsēdētājs, kā arī citu ārkārtīgi ietekmīgu amatu izpildītājs, un Mārtiņš Lācis, kurš bija vadījis divas galvenās nodaļas – Kontrrevolūcijas apkarošanas nodaļu un Slepeno daļu, kā arī bijis Visukrainas ĀK priekšsēdētājs un Ārkārtas komisijas un kara tribunāla priekšnieks Austrumu frontē.

Dažbrīd viņi bija pat ietekmīgāki par pašu Dzeržinski. Peters, kurš bija devis čekai nepārspējamo nosaukumu “izrēķināšanās orgāns” (organ raspravi), 1918.gada vasarā pusotru mēnesi bija čekas priekšsēdētāja amata izpildītājs. Viņiem abiem bija izšķiroša loma kreiso eseru dumpja, kura laikā dumpinieki bija pat apcietinājuši Dzeržinski, apspiešanā 1918.gada jūlijā un masveida sarkanā terora sākšanā un īstenošanā kopš 1918.gada septembra.

Peters atzina, ka tobrīd uzreiz tika nošauti 600 ķīlnieku, lai arī tas, protams, bija ārkārtīgi samazināts skaits – pilsoņu kara gados čekas upuru skaits, iespējams, nebija mazāks par kaujas darbībās bojāgājušajiem. Neviens ebreju tautības čekists šajā laikā nevarēja sacensties nedz ietekmes, nedz paveikto noziegumu ziņā ar Peteru un Lāci.

No 1920.gada latviešu skaits sāka samazināties, ebreju – pieaugt, bet galvenā tendence tomēr bija krievu skaita pieaugums. 1923.gadā čekas, tobrīd nosauktas par Apvienoto galveno politisko pārvaldi (OGPU), vadošo darbinieku vidū krievi jau bija vairākums, ebreji – nu jau otrajā vietā ar 15,7%, latvieši – trešie ar 12,5%. Savukārt 1929.gada 1.oktobrī OGPU pašā augstākajā vadības līmenī bija septiņi krievi, četri ebreji, divi poļi, viens latvietis.

Gandrīz vai unikāls gadījums bija ar leģendāro čekisti, latvieti Elzu Grundmani (1891-1931), par kuru tika rakstīts, ka viņas sirds un roka nekad nav drebējušas cīņā “ar revolūcijas ienaidniekiem”. To papilnam izjuta Ukrainas un Ziemeļkaukāza iedzīvotāji, kur šī ļoti ievērojamā čekiste brutāli ieviesa padomju varu. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kura apbalvota ar Goda čekista nozīmi, bet, šķiet, vienīgā visas čekas vēsturē, kura no 1929. gada līdz 1931.gadam bija GPU centrālā aparāta nodaļas vadītāja Maskavā; laikam to nespēja atkārtot neviena sieviete vispār čekas vēsturē (noteikti ne pat ebreju tautības apakšpulkvede Elizabete Zarubina-Gorskaja kādus desmit gadus vēlāk).

Lai arī latviešu skaits kopumā kritās, vairāki no viņiem joprojām bija ļoti augstos amatos un bija saņēmuši ļoti augstas, pat visaugstākās, dienesta pakāpes, ne ar ko neatpaliekot no ebrejiem. Piemēram, Jānis Zirnis un Voldemārs Stirne bija Valsts drošības 3.ranga komisāri, bet Kārlis Karlsons – pat 2.ranga komisārs un Ukrainas iekšlietu tautas komisāra vietnieks 1937.gadā.

Reti kurš tomēr visā padomju drošības dienestu sistēmā sasniedza tādus augstumus kā Kurzemē dzimušais Heinrihs Štubis, kurš 1938.gada sākumā pat kļuva par lielā terora galvenā īstenotāja Nikolaja Ježova, PSRS iekšlietu tautas komisāra, vietnieku un pat par Valsts drošības 1.ranga komisāru! Ļoti izcilu lomu latvieši spēlēja padomju armijas izlūkdienesta (GRU) izveidē un darbībā, īpaši 1920.-1935.gadam, kad, lielā mērā pateicoties latviešiem Jānim Lencmanim, Arvīdam Zeibotam un īpaši – Jānim Bērziņam, tas kļuva par vienu no spēcīgākajiem militārajiem izlūkdienestiem pasaulē.

“Uzticamie latviešu lielinieki, kuru jau tā izlūkdienestā bija pārpilnam, praktiski uz 15 gadiem saņēma izlūkdienestu savā pilnīgā pārziņā,” rakstīja izlūkdienestu vēsturnieki. Pat vistālākajās pasaules vietās varēja sastapt latviešu izcelsmes PSRS spiegus, piemēram, 1920.gadu beigās Šanhajā, Ķīnā, kur tāds bija armijas izlūkdienesta rezidents H. Salmiņš.

Tad kas iznāk? Vai tiešām latvieši tā vien stāvēja maliņā un sliktie krievi viņus apbižoja? Vai arī no pašiem pirmsākumiem stāvēja šūpulī visam tam teroram, kas vēlāk pavērsās arī pret pašiem?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s