Staļina laika sasniegumi.

Kundzītei neliek mieru Staļins. Tāpat kā neskaitāmiem citiem liberāļiem un naciķiem. Ja reiz viņa loma vēl nav gana izvērtēta, tad laiks to ņemt un izvērtēt- kas tad īsti notika ar Krieviju Staļina laikmetā?

https://www.la.lv/anda-lice-stalina-tiranijas-laiks-krievija-joprojam-nav-izvertets?fbclid=IwAR2TjShblZVZh0plb7igWgjnoOxgvDjVVMViTE3eC8RNbbzpXazEuq_AZX0

Staļina politiskās karjeras laikā 30 gados agrārā un no ārvalstu kapitāla atkarīgā valsts Krievija, pārdzīvojusi I pasaules karu un divas revolūcijas pārvērtās par pasaules mēroga militāri – industriālu lielvalsti, par jaunas sociālistiskas civilizācijas centru. Nabadzīgie un neizglītotie cara laika iedzīvotāji kļuva par vienu no izglītotākajām nācijām pasaulē.

Strādnieku un zemnieku politiskā un ekonomiskā izglītotība 50to gadu sākumā ne tikai neatpalika, bet apsteidza jebkuru tā laika attīstīto valsti. Iedzīvotāju skaits pieauga par vismaz 41 miljonu.
Staļina laikā tika uzbūvēti vairāk kā 1500 milzīgu industriālo objektu, tai skaitā Днепро ГЭС, Уралмаш, ХТЗ, ГАЗ, ЗИС, Magņitogorskas, Čeļabinskas un daudzi citi industriālie objekti. Tāda līmeņa būvniecības tempi nevienā kapitālisma demokrātijā nav atkārtoti.

Cenas uz pārtikas produktiem 5 pēckara gados samazinājās vairāk kā 2 reizes, pretēji kapitālistiskām valstīm, kur cenas bieži pieauga 2 reiz.
Tas liecina par šādas valsts grandioziem panākumiem, kurā tikai pirms 5 gadiem beidzās pasaules vēsturē postošākais karš, no kura tā cieta visvairāk.

Rietumu buržuāzijas speciālisti 1945. gadā deva oficiālu vērtējumu –PSRS saimnieciskā ekonomika spēs iziet uz 1940 gada līmeni tikai 1965 gadā – un tikai tad, ja to atbalstīs ārvalstu kapitāls ar aizdevumiem. Bet PSRS sasniedza šo līmeni jau 1949 gadā un bez nekādiem kredītiem.

1947 gadā PSRS bija pirmā valsts, kas atcēla pārtikas kartīšu sistēmu, kas tika ieviesta kara laikā. Bet no 1948 -1954 katru gadu samazināja cenas pārtikai un plašā patēriņa precēm. 1950 gadā bērnu mirstība attiecībā uz 1940 gadu samazinājās vairāk kā 2 reizes. Ārstu skaits pieauga 1.5 reizes. Zinātnisko iestāžu skaits palielinājās par 40% Studentu skaits palielinājās par 50%

Veikalos bija plaša dažādu pārtikas un rūpniecības preču izvēle un deficīta jēdziens nebija pazīstams. Gastronomos izvēle neatpalika no šodienas. Tagad tikai Somijā var vēl pagaršot desu, kas atgādina tā laika padomju standartus. Krabju gaļas bundžiņas bija visos padomju veikalos- produktu un preču kvalitāte bija nesalīdzināmi augstāka, nekā šodien.

Darba alga 1953 gadā svārstījās no 800-3000 rubļiem un pat augstāk. Šahtu strādnieki un metalurgi pelnīja pat līdz 8000 rubļiem. Jaunie speciālisti- inženieri līdz 1300. Partijas sekretārs rajonā saņēma 1500, bet profesors un akadēmiķis nereti pat virs 10.000.
Automobilis Moskvič maksāja 9000 rubļus, baltā maize 3 rubļi/kg. Melnā maize 1 rublis/kg. Liellopa gaļa 12.5 rubļi/kg , piens 2.2 rubļi/1L, kartupeļi 0.45 rubļi/kg, alus Žiguļovskoe 2.9 rubļi par 0.6 pudeli, kompleksās pusdienas ēdnīcā – 2 rubļi. Vakariņas restorānā divatā ar labu ēdienu un vīna pudeli – aptuveni 25 rubļi.

Un visu izdevās sasniegt neskatoties uz to, ka vēl bija jāuztur 5.5 miljonu lielā ‘līdz zobiem bruņotā’ armija.
No 1946 gada PSRS uzsāka darbus atoma apguvē – gan militārām, gan civilām vajadzībām, enerģētikā, raķešu tehnikā, tehnoloģisko procesu automatizācijā. Tika ieviesta jaunākā skaitļošanas tehnika –tika likti pamati kosmosa apguvei, valsts gazifikācijai.

Pasaulē pirmā Atomelektrostacija tika nodota ekspluatācijā gadu ātrāk, kā Anglijā, 2 gadus ātrāk, kā ASV. Tikai PSRS spēja ražot atomledlaužus.

Tādā veidā PSRS vienā piecgadē – 1946-1950, apstākļos, kad Rietumu pasaule veica aktīvu militāri –politisku spiedienu, PSRS bez nekādas ārējas palīdzības spēja atrisināt trīs galvenos sociāli – ekonomiskos uzdevumus.

1. Atjaunot tautsaimniecību.
2. Nodrošināt stabilu iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu.
3. Veikt ekonomisko izrāvienu uz nākotni.

Un pat tagad Krievija spēj eksistēt un pamazām atjaunot savu suverenitāti tikai pateicoties Staļina mantojumam visās sfērās – zinātnē, rūpniecībā, izglītībā.

Kādreizējais ASV prezidenta kandidāts Stīvensons situāciju aprakstīja šādi- ja šie attīstības tempi turpinātos, tad jau uz 1970 gadu Padomju ražošanas apjomi pārsniegs ASV 3-4 reizes.

1953 gada septembrī žurnālā National Business tiek publicēts Herberta Barisa raksts ‘Krievi mūs apdzen’ – tajā teikts, ka PSRS savos attīstības tempos apsteidz visas valstis un uz to brīdi 2-3 pašas ASV.

1991 gadā padomju-amerikāņu simpozijā, kad KF ‘demokrāti’ sāka vāvuļot par japāņu ekonomisko brīnumu, Japānas miljardieris Herosi Teravama atbildēja tā- Jūs nerunājat par galveno. 1939 gadā jūs, krievi, bijāt gudri, bet mēs, japāņi- muļķi. 1949 gadā jūs kļuvāt vēl gudrāki, bet mēs joprojām bijām muļķi. Bet 1955 gadā mēs kļuvām gudri, bet jūs pārvērtāties 5 gadīgos bērnos. Visa mūsu ekonomiskā sistēma ir nokopēta no jūsējās, tikai mums ir kapitālisms un mēs nekad nesasniedzām vairāk kā 15% izaugsmes, kamēr jūsu izaugsmes tempi pie sabiedriskā īpašuma sasniedza 30% un vairāk. Visās mūsu kompānijās stāv Staļina laikmeta lozungi.

Nekad visā Krievijas un pasaules vēsturē valsts un tauta nav piedzīvojusi tādas varenas pārmaiņas un tik strauju attīstību, kāda bija Staļina ērā. Kad pēc viņa nāves pie varas nokļuva antistaļinisti un trockisti, tad arī visi viņa nākotnes megaprojekti tika apturēti un ekonomiskās attīstības iestrādes likvidētas.

Sākās ‘hruščovku’ laikmets’ stagnācija un beidzot ‘perestroika’
Un tā arī šo baltu dienu visu tautību un rangu liberāļiem ir svēts uzdevums zaimot un gānīt Staļinu un viņa ēras sasniegumus. Taču šajā cīņā viņi nekādi nevar uzvarēt.

Salīdzinājumam var pievest to, kāda tad ir ilgi gaidītās kapitālisma piena upes ķīseļa krastos cena kādreizējai PSRS paraugrepublikai.

Inflācija: 13858.6%
Valsts parāds: 19 miljardi dolāru
Iedzīvotāju skaits: -777 tūkstoši cilvēku jeb -23.3%
Summārais dzimstības koieficents: 1.7 (lai noturētu esošo skaitu nepieciešams 2.15 – tāds pēdējo reizi bija 1986-87 gados)
Slimnīcu skaits: -125 (no 188 uz 63)
Skolu skaits: -319
500+ izmirušie ciemi Latgalē, abnormālie 52% iedzīvotāju vienā pilsētā – Rīgā

Viens no straujākiem izmiršanas tempiem pasaulē, 600.000 zem nabadzības sliekšņa, II šķiras jeb lopbarības pārtika veikalos, totāla tautsaimniecības sektoru pāreja ārzemnieku kontrolē, medicīna un izglītība kā bizness, kuru atļauties var tikai bagātie.

Kā to visu risināt? Protams, vaimanājot par okupāciju un izsūtīšanām🙂 Proti- nekā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s