Es iepērkos, tātad esmu?

Kopējais kultūras un izglītības zemais līmenis valstī- tas ir apzināts process ekonomisko mērķu sasniegšanai. Tas ir Rietumu ievazātais sabiedrības modelis.

Lieta ir ļoti vienkārša- izglītojošas grāmatas salasījies indivīds kļūst sliktāks pircējs, viņš mazāk iegādājas veļas mašīnas, automašīnas, sadzīves preces un nemaina katru gadu tālruņus – komerciālās popa un citu šļura vietā izvēlas klausīties klasisko mūziku.

No tādiem cieš patērētāju sabiedrības ekonomika un dzīves saimnieku ienākumi – viņi tad arī visiem spēkiem cenšas nepieļaut kultūras un izglītības līmeņa celšanos un strādā uz tā pazemināšanu.

Lai ar cilvēkiem varētu vieglāk manipulēt, viņi jāatradina no pārliekas domāšanas. Vidēji statistikā pilsoņa domāšanas līmenim jāpaliek pusaudža līmenī- tas ir labākais patērētājs, jo tajā vecumā parasti prasās visu jauno, dārgo, zīmolus un izklaides.

Kā to realizēt dzīvē?

I Domāšanas procesu ļoti atvieglo šabloni un stereotipi. Jo vairāk galvā trafaretu un ‘vispārzināmu’ uzskatu, jo mazāk vietas personiskajām domām. Svarīgu vietu šajā visā ieņem ‘autoritāšu’ uzskati, kuri tos pauž masu medijos – politiķi, sportisti, mākslinieki, tv personības- ja tos uzklausa gana bieži, tad atkrīt pūles formēt pašam savu viedokli.

II Jādomā ir stingri vērtējošās kategorijās. Vērtējumam jābūt kategoriskam un viennozīmīgam- lūk, tas ir labs, tas ir slikts, tas ir balts, tas ir melns – nekādu vidusceļu, toņu vai elastīguma, sapratnes par procesiem.

III Ko pēc būtības dara kārtīgs mietpilsonis, atslābinoties pēc darba pie TV? Gūst kaut kādas emocijas, ņirdz. Humoristiskie raidījumi, tāpat, kā smieklīgās bildītes un video interneta plašumos aizņem lauvas tiesu pilsoņa pasaules uztveres formēšanā. Taču šis humors neprasa prāta piepūli, tas ir primitīvs, bieži tualetes līmeņa rupjību līmenī. Labākais humors šajā ziņā, par ko ‘ierēkt’ ir kaut kādas neadekvātas līdzpilsoņu darbības, kuras automātiski izraisa smieklu lēkmi.

IV Uz šo domāšanas minimizēšanu arī ir vērsta visa daudzpusīgā izklaides industrija – simtiem TV kanālu katrā mājā, visādi šovi, tirdzniecības un izklaides kompleksi, bāri, klubi, kafejnīcas, alkohols un cigaretes. Lai ar ko būtu aizņemta tauta, galvenais, lai netraucē.

Stulbums, seksuāli pavedinoša uzvedība un vardarbība tiek cildināta un atspoguļota TV šovos un mūsdienu komēdijās. Tur uzskatāmi tiek demonstrēts, ka būt stulbam un neadekvātam, tas ir stilīgi. Jo lielāks ‘frīks’ jo lielāka uzmanība. Biežākais šajos šovos sastopamais personāžs – histērisks, kaprīzs tēls, kurš sev pievērš uzmanību. Tieši šādi tipāži tiek pasniegti jaunatnei kā atdarināšanas piemērs –lūk, kādam jābūt cilvēkam, kurš nav kā visi, kurš ir populārs un īpašs. Diemžēl šī izcelšanās no masas parasti apobežojas ar neadekvātu uzvedību, nevis saistās ar prāta spējām. Un saprotams, lai nebūtu tāds, kā citi, ir jātērē milzu nauda ekskluzīvu apģērbu, aksesuāru, gadžetu iegādei- to savukārt piegādā attiecīgās industrijas, radot aizvien jaunus ‘stilīguma’ un modes paveidus

V Cits uztiepjamais trends – apkārtējo ienīšana, tajā skaitā par viņu ‘stulbumu’ Tas jāsasniedz, iegādājoties pēc iespējas vairāk statusu apliecinošas lietas – jo vairāk indivīds cenšas izcelties uz citu fona, jo vairāk mēģina viens otru pazemot, jo vairāk sapērkas- tas ir pašapmierināšanās veids, kur apmierināšanās objekts ir apkārtējie cilvēki, kuri šādas mantas nevar atļauties.

VI Pilsonim tiek iedvests, ka viņa dzīves jēga ir sava svarīguma demonstrācija un nemitīga baudas dopinga uzņemšana- caur patērēšanu, caur dažādām izklaidēm. Esi stilīgs un pērc vairāk. Alkohols, automašīnas, klubi- ņem no dzīves visu un veiksme tev smaidīs- tāda ir devīze. Nebeidzams endorfīna vilnis.

VII masu medijiem ir jāveicina patērētājos tās emocijas un kvalitātes, kuras palīdz dažādo preču ražotājiem gūt lielāku peļņu.

Piemēram-
Alkatība, skopums, tiecība uz ‘haļavu’
Tieksme uz pārākumu, egocentrisms, narcisms,
Agresija, tieksme dominēt
Zemākie seksuālie instinkti, vēlme izskatīties pievilcīgi
Vēlme izcelties, būt īpašam
Vēlme būt ‘modīgam’ būt ‘trendā’, neatpalikt no dzīves, bieži mainīt garderobi un citas lietas.
Tādas emocijas senajās kultūras mēdza dēvēt par zemākajām- hinduismā ir jēdziens ‘tamass’ jeb kaislības. Ļaudis, kuru apziņa piepildīta ar šādām kaislībām aizvien vairāk atgādina dzīvnieku barus, ne civilizāciju.
No šejienes mums arī ir vienaldzīgi un mīlestību nezinoši pilsoņi.

VIII Galējais masu mediju mērķis ir pat ne apstulbošana caur izklaides industriju, kā patērētāja filozofijas formēšana. Ideālais patērētājs ir tas, kurš svēti pārliecināts savā unikalitātē, kura iegribām jābūt Visuma pamatā.
Pirmajā plānā izbīdās nevis loģiskā, bet emocionālā attieksme pret notiekošo. Cilvēka vēlmēm ir jāaizēno viņa patiesās vajadzības, cilvēkiem tiek pieradināts gribēt aizvien jaunas lietas, pēc kuriem tiem nav nekādas vajadzības. Un tad darbā tiek laists nākošais instruments – ātrie kredīti.

Ideālā masa ir tā, kurai vairs neinteresē apdomāt kārtējo reklāmas saukli un piedāvājuma praktisko lietderību, bet mesties iegādāties visu, kas tiek izmests tirgū.

Labs piemērs šai degradācijai pie mums ir nupat notikušā Akropoles atvēršana un cilvēku uzvedība tajā- viss tas pats, tikai ‘lielāks’-jāķer, kamēr ir, jo tūlīt beigsies. Protams, Rietumu civilizācijā tas viss ir vēl augstākā līmenī, tur cilvēki guļ teltīs pie veikaliem nedēļu iepriekš, lai pirmie dabūtu jauno Iphone.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s