Ciparu revolūcija?

Kāpēc visā pasaulē un arī pie mums tik strauji tiek ieviesti visādi bieži vien pagalam neveiksmīgi digitālie projekti, kāpēc un kam vajag izņemt skaidro naudu no apgrozības, kas ir kriptovalūtu ekspansijas pamatā? Jau kopš 70tajiem pasaulē eksistē termins ‘ciparu revolūcija’ – šeit mazliet par to, kas tas ir un kāpēc tas tiek realizēts.
Kā svarīgākos ‘ciparu revolūcijas’ uzdevumus var izdalīt trīs būtiskākos.

I Reālās ekonomikas demontāža

II Noteiktas planētas iedzīvotāju daļas fiziska likvidācija

III Atlikušo iedzīvotāju pārvēršana vergos un stingrā režīma uzstādīšana

Tiem, kuru smadzenes jau skārusi saldi narkotiskā propaganda par visiem tiem labumiem, kurus pasaulei nesīs ‘ciparu revolūcija’, patiesā atklāsme par šī procesa jēgu un mērķi, protams, šķitīs kārtējā ‘sazvērestības teorija’

Taču, lai izprastu patiesos nolūkus, ir jāizpēta ne jau valdības pieņemtie digitalizācijas projekti, bet nacionālo institūtu dokumenti, kurus kontrolē naudas saimnieki. No šiem institūtiem sevišķi jāizceļ Romas klubs. Jau pirmajos savos eksistences gados Romas klubs formulēja ‘zinātniski pamatotu’ slēdzienu par to, ka tuvākajās desmitgadēs cilvēce saskarsies ar globālu krīzi, dabas resursu trūkumu un Zemes biosfēras bojājumiem. Un no šī sekoja ne mazāk “zinātniski pamatotas’ rekomendācijas globālās katastrofas novēršanai.

Reālās ekonomikas demontāža.

Viena no šīm rekomendācijām – vajadzība steidzami apturēt ražošanas attīstību pasaulē. Vēlāk daži ‘intelektuāļi’, kuri strādāja uz Romas klubu, paziņoja, ka ‘nulles pieaugums’ ir par maz, ir nepieciešama deindustrializācija. Tika par izveidota ‘post industriālas sabiedrības’ teorija, kuru vēlāk papildināja ‘ciparu sabiedrības’ koncepcija. Ļaudīm sāka iestāstīt vīzijas par to, ka ciparu ekonomika un tehnoloģijas varēs viņus pabarot, padzirdīt un pat paildzināt dzīves. Neapšaubāmi, datortehnoloģijas var paaugstināt ražošanas efektivitāti, taču nekādā gadījumā nevar to aizvietot.

Pēc II pasaules kara visās attīstītajās valstīs aktīvi sākās automatizētās produkcijas sistēmu ieviešana, tai skaitā ciparu tehnoloģiju ieviešana. Arī PSRS tika izveidoti darba galdi ar ciparu vadības sistēmām, taču aizvietot tos ar datoriem nevienam nenāca prātā.

Šodien mēs vērojam divus paralēlus procesus pasaulē- no vienas puses, ražošanas demontāžu- pie tam, pārsvarā tā ir apstrādes rūpniecība, kamēr resursu ieguves rūpniecība saglabā savus apjomus vai pat palielina. Šī procesa simbols ir ASV pilsēta Detroita, kas pirms vairākām desmitgadēm bija ASV autorūpniecības centrs bet šodien- spoku pilsēta. No otras puses savukārt vērojama strauja ciparu ekonomikas attīstība – kriptovalūtas.

Veselā rindā valstu kriptovalūtu sfērā nodarbināti jau vairāk cilvēku, nekā reālajā ražošanā. Pirmkārt, tas ir šo kriptovalūtu ražošana, tā sauktais ‘mining’. Otrkārt, tas ir spekulācijas kriptobiržās jeb tā sauktais ‘gaming’ Piemēram, Krievijā šajā sfērā darbojas 1.5 miljoni cilvēku un tas ir vairāk, kā aerokosmiskajā vai metalurģijas nozarē.
Vienīgā reālās ekonomikas nozare, kura guvusi stimulu no šī sprādzienveidīgā kriptovalūtu uzplaukuma- tā ir elektroenerģētika, par cik ‘mining’ process prasa aizvien vairāk elektrības. Tāpat pašu tā saucamo ‘mining’ fermu ražošana – specializēto datoru komplektācija.

Nopietni eksperti lieliski saprot, ka straujais ciparu ekonomikas pieaugums kādā brīdī apstāsies ar lielu blīkšķi. Ja elektroenerģijas nozare kaut kā vēl spēs adaptēties pieprasījuma samazinājumam, tad specializēto elektronisko piederumu ražotājiem tas būs pilnīgs krahs.

Cilvēces daļas likvidācija uz planētas Zeme.

Atcerēsimies, ka pirmajos savos ziņojumos Romas klubs uzstādīja veicamo uzdevumu apturēt demogrāfisko pieaugumu pasaulē – nulles pieauguma koncepcija. Tālākās Romas kluba ekspertu pārdomas noveda pie radikālākām rekomendācijām. Tika piedāvāts pieņemt mērus negatīvā pieauguma ‘sasniegšanai’, tas ir, planētas iedzīvotāju skaita samazinājumam. Diskusijas bija tikai par to, kādam tad jābūt optimālam skaitam, tika minēti 2 vai 1 miljards cilvēku. Tieši ciparu revolūcija ir paredzēts kā instruments šīs demogrāfiskās optimizācijas īstenošanai, ieviešot digitalizāciju un robotus visās dzīves sfērās.

Jau eksistē ne mazums prognozes, saskaņā ar kurām tuvākajos gados darbavietu zaudējums, pateicoties automatizētajiem procesiem, būs mērāms desmitos miljonu pasaules mērogos. Bet tuvākajās desmitgadēs jau šis skaits būs simti miljonu. Vienlaicīgi visās valstīs, arī tajās, kur dzīvos tā sauktais ‘zelta miljards, vērojama strauja sociālo programmu mazināšana. Nav grūti saprast, ka šīm abām tendencēm turpinoties, rezultāts būs tas, ka cilvēki vienkārši sāks mirt bada nāvē. Agrajās Anglijas kapitālisma attīstības stadijās zemniekus izdzina no viņu zemēm, lai tur varētu audzēt aitu barus, kuru vilna bija nepieciešama tekstilrūpniecībai. No tiem laikiem saglabājies teiciens, ka aitas apēda cilvēkus. Šo pašu frāzi var pielietot attiecībā uz ciparu revolūciju, tikai šeit cilvēkus apēdīs roboti.

Cilvēku iznīcināšanai kalpos ne tikai tie, bet arī citi ciparu revolūcijas sasniegumi. Piemēram, miljoniem cilvēku šodien eksistē no tā paša mining – šīs sistēmas krahs novedīs pie tā, ka šie miljoni paliks tukšā, jo neko citu reālajā dzīvē darīt nepratīs un nebūs nepieciešami.

Plašākā mērogā cilvēku apziņas ievešana ciparu pasaulē un virtuālajā vidē īstenojas ar informāciju tehnoloģiju palīdzību, kas ļauj formatizēt apziņu, atraut to no realitātes- tie ir dažādi veidi, kā panākt maigo cilvēka iznīcināšanu. No virtuālās pasaules tālākais ceļš ved tikai uz kapiem.

Elektroniskās koncentrācijas nometnes izveide.

Galvenais un galējais šī plāna mērķis, kuru izstrādājis minētais Romas klubs, ir un paliek vienas Pasaules valdības izveidošana. Tādā veidā naudas saimnieki klūst arī par visas pasaules saimniekiem. Tas būs tā saucamais zelta miljons, kuru apkalpos tas miljards cilvēku, kuri paliks pēc planētas iedzīvotāju redukcijas no 7.5 miljardiem šodien. Tas būs tā saucamais netīrais vergu miljards, kurš atradīsies attiecīgā zelta miljona pakļautībā. Un šim nolūkam arī tiek veidota koncentrācijas nometne. Bet ne jau ierastajā veidā, kā sēta, ar dzeloņstieplēm, sargtorņiem un barakām – bet virtuāla, kura ne mazāk efektīvi spēs turēt pavadā katru cilvēku.

Informāciju tehnoloģijas jau tagad spēj pilnībā kontrolēt cilvēka atrašanās vietu, tuvākā nākotnē tās spēs arī kontrolēt viņa darbības, pat domas. Uz jebkādu atkāpi no uzdotajiem parametriem tiks reaģēts līdz pat fiziskai iznīcināšanai. Tas viss jau sen ir aprakstīts Orvela un Bredberija darbos, kuri tapa vēl pirms ciparu revolūcijas, taču tagad mēs labi redzam, ka tie ir nevis fantastikas romāni, bet paredzētās nākotnes izklāsts.

Uz doto brīdi elektroniskā koncentrācijas nometne atrodas stadijā, kur cilvēkus liek zem banku institūtu pārraudzības, aktīvi strādājot uz skaidras naudas likvidāciju, lai pārietu tikai uz virtuāliem norēķiniem visās dzīves sfērās. Un tad jau rodas iespēja vienkārši bloķēt ‘neperspektīvo pilsoņu’ banku kontus, kuri būs pilnīgi atkarīgi no šiem cipariņiem kontā, kurus radīt vai izdzēst ir sekundes jautājums tiem, kuru rokās ir šī sistēma. Jau šobrīd pasaulē tā dzīvo miljoni. Brīdī, kad iedzīvotāju redukcija tiks pabeigta, atlikušajam netīrajam miljardam nauda vispār kļūs lieka, jo tiks organizēta tieša darba normēšana un pārtikas izdale uz taloniem- tieši šī sistēma jau labu laiku darbojas ASV, kur miljoni cilvēku eksistē tikai no valsts izdalītām pārtikas kartītēm savos geto rajonos, kur nav darba jau paaudzēs.

Apbrīnojami, bet gandrīz pusgadsimta laikā, kopš eksistē Romas klubs, tā ziņojumos – pavisam to bijuši vairāk kā 40 – ciparu revolūcijas un ciparu sabiedrības tēma tiešā veidā nav apspriesta. Taču Romas kluba saistība ar šiem projektiem ir acīmredzama. Jau pašā kluba sākumā tā veidotāji lika likmi uz ciparu revolūciju kā instrumentu savu naudas saimnieku stratēģisko mērķu sasniegšanai. Viens no galvenajiem iniciatoriem un faktiskais šī kluba dibinātājs ir neviens cits kā naudas saimnieks Deivids Rokfellers.

Bet labā roka šajā klubā viņam bija Zbigņevs Bžežinskis, kurš, starp citu, nomira 3 mēnešus pēc sava saimnieka. Viņa grāmatā ‘Tehnotronā ēra’ (Between Two Ages : America’s Role in the Technetronic Era), kura iznāca vēl 1970. gadā, šī ciparu ideoloģija ir aplūkota.

Uz doto brīdi, kad Romas klubs jau vairākus gadus dzīvo bez sava galvenā priekšnieka un ideologa, tas ir sācis, tēlaini izsakoties, dreifēt vēstures viļņos bez stūres un vadības. Savu 50 gadu jubileju klubs sagaidīja diezgan satrauktā stāvoklī. Par to liecina uz šo brīdi pēdējais, jubilejas ziņojums. Tas ir visai atšķirīgs no tiem, kuri tika rakstīti Rokfellera un Bžežinska ietekmē.

Tam pat ir nestandarta nosaukums- Come on! Tajā jūtamas bāreņu statusā nonākušo kluba biedru satraukums – tur ir tikai konstatēts fakts, ka patreizējā pasaule atrodas uz katastrofas sliekšņa un ka to nomainīs kaut kāda cita, taču nekādu konkrētu rekomendāciju valstīm un starptautiskajām organizācijām tur vairs nav, kā tas bija līdz šim.

Toties šajā ziņojumā ir atcelts līdz šim valdījušais tabu uz ciparu tematikas atklātu apspriešanu. Viena no nodaļām ir tieši veltīta ciparu revolūcijai. Tomēr nekādus īpašus šī fenomena vērtējumus mēs tajā neatrodam. Vai tas liecina par Romas kluba intelektuāļu apjukumu, vai arī planetāro saimnieku vidū sākusies globālās stratēģijas pārskatīšana?

Ko no tā visa var secināt? Var paņemt par piemēru mūsu valsti, kura pati sevi nepārvalda, bet kalpo kā instruments šo globālo plānu realizācijai- pie mums joprojām intensīvi notiek visa veida digitalizācijas un viedtirlināšanās projekti, no kuriem daudzi ir pilnīgi neveiksmīgi un rada tikai problēmas, kā e-veselība- taču ir dota vadlīnija tos ieviest un tas tiek darīts. Un nebūt ne tāpēc, ka tās būtu kaut kādas rūpes par cilvēku ērtībām.

Tepat kaimiņos Zviedrijā jau tiek implantēti čipi zem ādas, sākotnēji, protams, brīvprātīgi, taču ikvienam saprātīgam cilvēkam ir saprotams, uz ko tas ved – pamazām atslēdzot dažādas iespējas tiem, kuri to nedarīs, tas tiks organizēts jau masveidā – pie mums notiek intensīvi soļi arī skaidras naudas izņemšanai no apgrozības.

Tāpēc domāsim, kurus procesus ir jāatbalsta, bet kurus ir kategoriski jāboikotē, bet tikai redzot kopējo ainu, ir iespējams pilns skatījums uz notiekošo, kaut arī uz šo dienu elektroniskie norēķini šķiet kaut kas ērts, tad rītdien šos cipariņus var izdzēst un cilvēks zaudē pilnīgi visu. Tieši tāpēc skaidras naudas norēķini ir ne tikai viena no cilvēka brīvībām, tas ir izdzīvošanas jautājums, ja tiek realizēts šīs digitālais scenārijs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s