Kā būtu, ja?

Kā jau pēc katrām vēlēšanām un solījumu eiforijas, atkal vairumam seko kārtējā vilšanās un sapratne par to, ka vēlēšanas neko nemaina un izvēle pēc būtības ir tikai par ‘mazāko ļaunumu’ – tas visu laiku ir vienīgais trumpis, ko spilgti atkal apliecināja ‘mesija’ Artuss no tribīnes – ja ne Kariņš, tad ārkārtas vēlēšanās ievēlēs vēl lielākus neliešus🙂 Ja ne nacionāļi, tad nāks Saskaņa. Ja ne iestāšanās ES, tad krievu tanki būs klāt jau rīt- un tā visu laiku mūs pārvalda ļaunums, tikai mazākais. Jo kaut kur eksistē vēl lielāks un mums jābūt priecīgiem, ka tas netiek pie valdīšanas. Tā ir pilnīgi ačgārna un šizofrēniska koncepcija. Taču tā mēs dzīvojam jau 30 gadus.

Bet iedomāsimies uz mirkli utopiju – pie varas nonāk godīgi, strādīgi, patriotiski noskaņoti, viedi un mīlestību nesoši cilvēki, kuri ievieš sociālo taisnīgumu, katram pēc nopelniem principu un visas labās lietas, kādām būtu jābūt veselā un saprātīgā sabiedrībā.

Un kas tad notiks?

Cik no mums būs spējīgi iekļauties šādā sabiedrības modelī, kurā nedrīkst zagt, melot, solīt un neizpildīt? Kur nedrīkst domāt tikai par pašlabumu un savu viensētu, bet primārās ir sabiedrības intereses? Kur nedrīkst aiznest kukulīti, ieshēmot, panākt sev izdevīgus spriedumus, lēmumus? Kur ir jāstrādā godīgs darbs un jārada pievienotā vērtība, nevis jāsēž tukšos amatos un jāsaņem nauda par kalpošanu saimnieku interesēm? Kur nenotiek mūzīgā vaimanāšana par okupācijām un antikrieviskuma histērija, etniskā šķelšanās, bet harmoniska kopdzīve un darbs valsts attīstībai? Kur nenotiek Kremļa, Vašingtonas, pašu savēlētas vai ielikteņu valdības lamāšana, bet iesaistīšanās pārvaldes procesos ar zināšanām un viedumu, nevis ar saimnieka naudas maisu un uzdevumiem? Kur audzināšana notiek pēc Raiņa un citu dižgaru sludinātiem tikumības un gara ideāliem, nevis pēc āmurikāniskās liberālās degradācijas un seksa/vardarbības kulta propogandas?

Protams, ka tādi cilvēki ir. Tikai viņi nespēj radīt kritisko masu. Šobrīd vēl nē. Tapēc naiva ir doma, ka atnāks kaut kāds līderis un spēks, kas šādu kārtību sāks ieviest, tapēc ka māju nebūvē no jumta- tikai tad, kad cilvēku apziņā iestāsies šāds lūzums, ka tālāk vairs šādi nevar turpināt, ja tauta grib eksistēt arī turpmāk, tad var rasties instrumenti, kas nes pārmaiņas, nekā citādi.
Rērihs savulaik ir teicis – pēdējais karš cilvēces vēsturē būs par patiesību – katram ar savu egoismu, karš par apziņu kopumā – un tas šobrīd notiek pilnā sparā.

Un tad rodas jautājums – ko tad iesākt ar tiem, kas nespēj šādā gaismas kārtībā iekļauties? Ko iesākt ar slimajiem, kam zagšana, melošana, shēmošana ir dzīves norma? Kur paliks šodienas ierēdņu un varai pietuvināto varzas, kam nav nekādas eksistences jēgas, kā tikai parazitēt uz organisma rēķina? Ko darīs tie, kas nevar dzīvot bez kāda vainošanas savās problēmās? Ko darīs bez saimnieka palikušie pakalpotāji, naida kurinātāji, egoisti? Kā iztiks cepļi, ķenči, putras dauķi un citi klasiski tautiskie tēli, ja viņu shēmas un lūgšanas nestrādās?

Acīmredzot, šāda sabiedrības transformācija nevar notikt vienā dienā, jo tad tos, kas grib dzīvot pēc vecajiem standartiem, nāktos izsūtīt vai nošaut- bet tas humānā sabiedrībā nav pieņemams – pāraudzināšana prasa laiku un tas ir paaudžu jautājums.

Bet pamatus šādai sabiedrībai jāliek jau šodien katram sevī.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s