Tu esi tas pats.

Kā laisku pūķu spieti laikmetu griežos,
Labais un sliktais ķer pats savu asti un smejas,
Par to, kā uz piemājas vīnogu stiebriem,
Aizsaules svelme lejas.

Datoru noburtie klaiņo un meklē,
Burtnieku pilis savu apziņu peklēs,
Krodziņu tvanā sev pasaules veido,
No seju atspulgiem kristāla traukos.

Sapņi mirst, ja piepildās - atstāj tos dzīvus,
Ienācis šeit, lai padzertos Sauli,
Tu esi tas pats, kas vērojis,
Baznīcu krustu sadurtos Krīvus.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s